iezemietis
"Iezemietis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas dzīvo vai ir dzimis noteiktā zemes apvidū, reģionā vai novadā. Tas var attiekties gan uz iedzīvotāju konkrētā apgabalā (piemēram, Latgales ieceminieks), gan arī uz cilvēku, kas ir dziļi saistīts ar savu dzimto vietu, tās tradīcijām un kultūru.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski/ģeogrāfiski:
"Viņš ir īsts Vidzemes ieceminieks — visas savas dzīves garumā dzīvojis Cēsīs un zina katru meža taku apkārtnē."
2. Kultūras identitāte:
"Kā Latgales ieceminieks viņš lepojas ar savas zemes tradicionālo keramiku un valodu paveidiem."
3. Salīdzinājumā ar "pilsētnieku":
"Lauku ieceminieki bieži vairāk pārzina dabas ritmus nekā lielpilsētu iedzīvotāji."
Skaidrojums:
Vārds cēlies no "ie-" (iekšā, iekšiene) un "zeme", kas kopā norāda uz piederību konkrētai teritorijai. Līdzīgas nozīmes vārdi ir "novadnieks" vai "dzimtenis", bet "iezemietis" uzsver tieši vietas, reģiona piederību.
Bieži lietots folklorā, vēstures aprakstos vai, lai uzsvērtu cilvēka saknes un saikni ar dzimto apvidi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.