ieraža
"Ieraža" latviešu valodā nozīmē paradumu, tradīciju, ierastu darbību vai uzskatu, kas ir nostiprinājies noteiktā vidē, grupā vai sabiedrībā. Tas bieži vien saistīts ar kādu ilggadēju, atkārtotu praksi, kas kļuvusi par normu.
Īsumā:
Ieraža = ilgstoši veidots paradums / tradīcija / ierasta prakse.
Piemēri lietojumā:
1. Sociālā kontekstā:
"Ziemassvētkos apmeklēt vectēvu māju ir mūsu ģimenes ieraža."
(Tradīcija, kas tiek pārnesta no paaudzes paaudzē.)
2. Darba vidē:
"Šajā uzņēmumā ir ieraža katru piektdienu pulcēties kopā uz kafiju."
(Ierasta, regulāra prakse.)
3. Vēsturiski / kultūras kontekstā:
"Senajā Latvijā bija ieraža apbedīt mirušos kopā ar viņu personīgajām mantām."
(Vēsturiski izveidojusies paraža.)
4. Ikdienas situācijā:
"Viņam ir ieraža agri ceļoties un doties pastaigā pirms darba."
(Personīgs paradums.)
Sinonīmi: paradums, paraža, tradīcija, ieradums, prakse.
Atšķirība no "ieraduma": "Ieraža" biežāk attiecas uz plašāku, sociāli vai kultūriski nostiprinātu praksi, bet "ieradums" – uz individuālu, personisku paradumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.