iemītniece

"Iemītniece" nozīme:
Tā ir sieviešu dzimtes forma no vārda "iemītnis" (vai retāk "iemītnieks"). Tas apzīmē personu, kas dzīvo kādā vietā, mītne, mājvietā — t.i., iedzīvotāju, iemītnieku. Vārds biežāk lietots literārajā valodā, dzejā vai ar nokrāsu par ilgstošu, pastāvīgu dzīvesvietu.

Piemēri:
1. Meža iemītniece — sieviete, kas dzīvo mežā (piemēram, pasakās).
2. Kalnu iemītniece — persona, kas apmetusies kalnos.
3. Vecās mājas iemītniece — sieviete, kas ilgus gadus dzīvo kādā mājā.

Sinonīmi: iedzīvotāja, iemītnieks (vīriešu dz.), mājinieks, mītnieks.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'iemitniece' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Vardnica.lv ir daudzfunkcionāls tiešsaistes rīks,- kas nodrošina precīzu tulkojumu starp latviešu valodu un daudzām citām pasaules valodām. Šeit lietotāji var viegli tulkot gan atsevišķus vārdus, gan lielākus tekstus abos virzienos. Papildus tulkošanai vietne piedāvā plašu latviešu valodas terminu skaidrojošo vārdnīcu, kas palīdz izprast sarežģītus jēdzienus. Šis ir uzticams un visaptverošs palīgs ikvienam, kurš vēlas padziļināt savas zināšanas par latviešu valodu un izpētīt savas saknes.

Įrašas
Paaiškinimas	"Iemītniece" nozīme: Tā ir sieviešu dzimtes forma no vārda "iemītnis" (vai retāk "iemītnieks"). Tas apzīmē personu, kas dzīvo kādā vietā, mītne, mājvietā — t.i., iedzīvotāju, iemītnieku. Vārds biežāk lietots literārajā valodā, dzejā vai ar nokrāsu par ilgstošu, pastāvīgu dzīvesvietu. Piemēri: 1. Meža iemītniece — sieviete, kas dzīvo mežā (piemēram, pasakās). 2. Kalnu iemītniece — persona, kas apmetusies kalnos. 3. Vecās mājas iemītniece — sieviete, kas ilgus gadus dzīvo kādā mājā. Sinonīmi: iedzīvotāja, iemītnieks (vīriešu dz.), mājinieks, mītnieks.