"Iekāre" nozīme:
Tas ir stiprs, kaislīgs iekārīgums vai alkas pēc kāda objekta, cilvēka vai piedzīvojuma. Bieži vien saistīts ar fizisku vai sensuālu pievilcību, bet var attiekties arī uz kādu citu spēcīgu vēlmi (piemēram, varas, bagātības iekāre).
Piemēri:
1. Fiziskā/romantiskā iekāre:
"Viņš jutās pārņemts ar iekāri pret savu jauno kolēģi."
"Viņu attiecības sākās ar tīru iekāri, kas vēlāk pārauga dziļākās jūtās."
2. Pēc kā materiāla vai pieredzes:
"Viņam bija nevaldāma iekāre pēc ātrām mašīnām un greznām lietām."
"Iekāre pēc piedzīvojumiem viņu aizveda uz tālām zemēm."
3. Reliģiskā/ētiskā kontekstā (kā grēks):
"Desmit baušļos iekāre tiek minēta kā viena no cilvēka kaislībām."
Sinonīmi: kaislība, alkas, kāre, kārība.
Atšķirība no "mīlestības": Iekāre biežāk ir īslaicīga, fiziski vērstā pievilkšanās, bet mīlestība ietver emocionālu saikni un ilgtspēju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.