"Iegurnis" latviešu valodā ir anatomisks termins, kas apzīmē iegurņa kaulu kompleksu — cilvēka (vai citu mugurkaulnieku) ķermeņa apakšējās daļas skeleta daļu, kas savieno mugurkaulu ar kājām un veido iegurņa dobumu. Tas sastāv no divām kaulu pusēm (kreisās un labās), kuras savienotas aizmugurē ar sakrustu kaulu un priekšā ar kaunuma kaulu savienojumu.
Īsumā: Iegurnis ir kaulu struktūra, kas veida pamatu ķermeņa apakšējai daļai un aizsargā iekšējos orgānus.
Piemēri lietojumā:
1. Medicīnā/anatomijā:
"Traumas rezultātā pacients saņēma iegurņa kaulu lūzumu."
"Grūtniecības laikā iegurņa saites kļūst elastīgākas."
2. Sportā/fizioloģijā:
"Pareiza iegurņa pozīcija ir svarīga pieaugušo svara celšanas laikā."
"Vingrojumi stiprina iegurņa muskulatūru."
3. Dzīvnieku anatomijā:
"Zirga iegurnis ir pielāgots ātrai skriešanai."
"Arheologi atrada akmens laikmeta dzīvnieka iegurņa kaulus."
Sinonīmi (kontekstā):
- Gurni (sarunvalodā, bet anatomiski neprecīzi)
- Gurnu josla (anatomisks termins)
- Pelvis (latīniskais termins, ko lieto medicīnā)
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.