"iedaba" latviešu valodā ir izsaukuma vārds, kas izsaka pārsteigumu, negaidītu atklāsmi vai apbrīnu — līdzīgi kā "ak", "oho", "pamatojies!" vai "lūk nu!". Tas bieži lietots sarunvalodā, folklorā (teicienos, pasakās) vai, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
Piemēri:
1. Iedaba, kurš te atnācis!
(Pārsteigums, ieraugot kādu negaidīti.)
2. Iedaba, tā taču ir mana aizmirsātā grāmata!
(Atklājot kaut ko aizmirstu vai pazaudētu.)
3. "Iedaba, cik skaisti!" viņa iesaucās, ieraugot saulrietu.
(Izsakot apbrīnu.)
4. Iedaba, tu jau izaugi!
(Pārsteigums pēc ilga laika satiekot kādu.)
Vēsturiski vārds cēlies no baltu mitoloģijas — "iedaba" varētu būt saistīts ar dievību Jāni (saules dievu) vai ar maģisku izsaukumu. Mūsdienās tas vairāk ir ekspresīvs sarunvārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.