"Iebrucējs" nozīme:
Tas ir cilvēks vai grupa, kas ar varu un parasti ar agresīvu nodomu iebrūk kādā teritorijā, telpā, sistēmā vai situācijā, kur viņiem nav tiesību atrasties.
Galvenās nozīmes:
1. Militāra/teritoriāla – tas, kas uzbrūk un ieņem svešu teritoriju.
2. Digitālā – persona, kas nelikumīgi iekļūst datu sistēmā (piemēram, hacker).
3. Pārnestā nozīmē – tas, kas ienāk kādā vidē vai situācijā bez uzaicinājuma, traucējot.
Piemēri:
1. Vēsturisks/militārs:
1941. gadā Vācijas karaspēks kā iebrucējs iekaroja daudzas Eiropas valstis.
2. Digitālā vide:
Iebrucēji iekļuva uzņēmuma serveros un nozaga sensitīvus datus.
3. Ikdienas lietojums (pārnestā nozīmē):
Viņš jutās kā iebrucējs ballītē, kurā neviens viņu nepazina.
Svešinieks, kas ienāca sapulcē bez ielūguma, izskatījās pēc negaidīta iebrucēja.
Sinonīmi: okupants, uzbrūkošais, iekarotājs, iesniecējs (digitālā nozīmē), nelūgts viesis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.