"Himniskums" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēciskumu, cilvēcisko dabu vai cilvēka raksturu. Tas ir atvasināts no vārda "cilvēks" (senākā forma — "himnis"), un lietošanā ir līdzīgs jēdzieniem kā "humānisms" vai "cilvēcība", bet ar nokrāsu uz cilvēka būtības vispārīgām īpašībām.
Piemēri lietojumam:
1. Filozofiskā kontekstā:
"Viņa darbos izceļas dziļš himniskums — pārdomas par cilvēka esamības jēgu."
2. Mākslas aprakstā:
"Šajā gleznā mākslinieks ir iezīmējis ne tikai formas, bet arī himniskumu — cilvēka iekšējo pasauli."
3. Salīdzinājumā:
"Tehnoloģiju attīstība nerausīgi maina mūsu himniskumu, tas ir, to, kā uztveram sevi un citus."
Piezīme:
Vārds "himniskums" mūsdienu sarunvalodā tiek lietots ļoti reti, biežāk literāros, filozofiskos vai vēsturiskos tekstos. Ikdienā parasti lieto "cilvēcība", "cilvēciskais" vai "humānisms".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.