hidrofils

"Hidrofils" (no grieķu valodas: hydor — "ūdens" + philia — "mīlestība") ir īpašība, kas raksturo vielas vai molekulas spēju pievilkt ūdeni un labi šķīst ūdenī. Hidrofīlas vielas parasti ir polāras vai ar elektrisko lādiņu, kas ļauj tām mijiedarboties ar ūdens molekulām.

Īsumā: hidrofils = ūdenī pievelkošs/šķīstošs.

Piemēri:
1. Cukurs (saharoze) — viegli šķīst ūdenī, jo tā molekulām ir daudzas OH-grupas, kas veido ūdeņraža saites ar ūdeni.
2. Sāls (nātrija hlorīds) — šķīst ūdenī, jo tā joni (Na⁺ un Cl⁻) tiek hidratēti (apņemti) ar ūdens molekulām.
3. Etanols (spirts) — labi sajaucas ar ūdeni, jo tā molekulā ir hidroksilgrupa (–OH), kas ir polāra.

Pretējs termins: hidrofobs — ūdenī nešķīstošs/vairīgs (piemēram, eļļa, tauki).

Įrašas
Paaiškinimas	"Hidrofils" (no grieķu valodas: hydor — "ūdens" + philia — "mīlestība") ir īpašība, kas raksturo vielas vai molekulas spēju pievilkt ūdeni un labi šķīst ūdenī. Hidrofīlas vielas parasti ir polāras vai ar elektrisko lādiņu, kas ļauj tām mijiedarboties ar ūdens molekulām. Īsumā: hidrofils = ūdenī pievelkošs/šķīstošs. Piemēri: 1. Cukurs (saharoze) — viegli šķīst ūdenī, jo tā molekulām ir daudzas OH-grupas, kas veido ūdeņraža saites ar ūdeni. 2. Sāls (nātrija hlorīds) — šķīst ūdenī, jo tā joni (Na⁺ un Cl⁻) tiek hidratēti (apņemti) ar ūdens molekulām. 3. Etanols (spirts) — labi sajaucas ar ūdeni, jo tā molekulā ir hidroksilgrupa (–OH), kas ir polāra. Pretējs termins: hidrofobs — ūdenī nešķīstošs/vairīgs (piemēram, eļļa, tauki).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.