Hidroarheoloģija ir arheoloģijas nozare, kas pēta cilvēku darbības paliekas ūdens vidē – jūrās, ezeros, upēs, purvos vai applūdušās teritorijās. Tās mērķis ir izpētīt senās civilizācijas saistību ar ūdeni, tostarp kuģu būves, ostu, tiltu, zvejas un ūdens resursu izmantošanas vēsturi.
Piemēri:
1. Senās kuģu vraki – piemēram, Vasa kuģa (Zviedrija, 17. gs.) vai seno grieķu/romiešu kuģu atradumi Vidusjūrā.
2. Applūdušas apmetnes – piemēram, pilsētas paliekas ezeru dibenā (kā Alpiu ezeros) vai purvos saglabājušies senie mājokļi (piemēram, Latvijā – Ķīšezera apmetne).
3. Senās ostas un tilti – piemēram, Romas laika ostas būves vai koka tiltu paliekas upēs.
Latvijas kontekstā hidroarheoloģiski pētījumi bieži saistīti ar senām apmetnēm ezeru krastos, laivu celmiem, kā arī ar Livonijas ordeņa vai vikingu laika atradumiem Daugavā un Baltijas jūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.