"Hiāts" ir lingvistisks termins, kas apzīmē divu patskapu saskarsmi vārdu robežās vai vārda iekšienē, kad tie nepārklājas un veido atsevišķus zilbes kodolus. Tas bieži rada nelabvēlīgu izrunu, tāpēc daudzās valodās to mēģina izvairīties.
Piemēri latviešu valodā:
1. Vārdu robežās:
"Es aizgāju." – šeit "es" beidzas ar patskani "e", bet "aizgāju" sākas ar patskani "a". Runājot nepārtraukti, var rasties hiāts.
2. Vārda iekšienē:
"teātris" – starp "e" un "ā" ir hiāts (izrunā kā te-ā-tris).
"poēma" – starp "o" un "ē" (po-ē-ma).
Kā hiātu mēdz risināt:
- Ievietojot līdzskani (piemēram, dialektos var dzirdēt "es jāizgāju").
- Izlaižot vienu patskani (sarunvalodā "teātri" var kļūt par "teātri" ar saīsinātu izrunu).
Hiāts biežāk sastopams aizguvumos (kā "teātris", "poēma") vai dzejā, kur tas dažkārt tiek apzināti izmantots ritma vai skaņas dēļ. Ikdienas runā mēdz tikt izvairīties, lai nodrošinātu gludāku izrunu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.