Hektogrāfs (no grieķu: hekaton — "simts" un graphō — "rakstu") ir vēsturisks daudzkopēšanas ierīce, ko izmantoja 19.–20. gs. sākumā, lai veidotu ierobežotu skaitu identisku kopiju (parasti līdz 100 eksemplāriem).
Princips:
Teksts tika rakstīts ar speciālu tušu uz speciāla želatīna vai cita porainā materiāla paliktņa, pēc tam uz tā nospiežot tukšas papīra loksnes. Tinta iekļuva porās, un pēc tam tika pārnesta uz papīru.
Piemēri lietojumā:
1. Skolās un birojos — ātrai apļveida vēstuļu, paziņojumu vai mācību materiālu pavairošanai pirms kopētāju un printeru parādīšanās.
2. Pagrīdes presē — politisku proklamāciju vai aizliegtu tekstu pavairošanai (piemēram, Krievijas caristes laikā).
3. Mājas lietojumā — viesu sarakstu, ēdienkartes vai personīgo piezīmju kopēšanai.
Mūsdienās:
Termins dažkārt lietots metaforiski, apzīmējot novecojušas vai amatnieciskas kopēšanas metodes. Piemēram:
- "Šī administratīvā prakse ir kā hektogrāfs — darbietilpīga un neefektīva."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.