"Haiduks" (no ungāru hajdú) vēsturiski nozīmē:
1. Balkānu reģiona brīvības cīnītājs (15.–19. gs.) – bruņots karavīrs, kas cīnījās pret Osmaņu impērijas varu, bieži kalpojot kā partizāns vai nemiernieks.
2. Austrumu Eiropas bruņots pavadonis – piemēram, karavīrs Polijā-Lietuvā vai vergu sardze Osmaņu impērijā.
3. Mūsdienās – var būt folklora simbols (tautas varonis) vai arhaisks termins apzīmējumam "pavadoņs"/"sargs".
Piemēri:
- Vēsturiski: "Haiduki Serbijā organizēja sacelšanos pret turkiem."
- Folklora: "Bulgāru tautas dziesmās haiduki tiek slavināti kā varoņi."
- Mūsdienu lietojums (reti): "Viņš strādā kā haiduks bagātam magnātam" (pavadonis/sargs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.