"Ģenēze" nozīme:
Tas ir cilmes, izcelsmes, rašanās vai attīstības sākuma apzīmējums. Vārds bieži lietots, lai aprakstītu kaut kā rašanos, veidošanos vai pamatus.
Etimoloģija:
Nāk no grieķu valodas vārda "γένεσις" (génesis) – "dzimšana, izcelšanās", un latīņu "genesis".
Lietojuma piemēri:
1. Reliģiskā kontekstā:
- "Bībeles pirmā grāmata ir Ģenēze, kas stāsta par pasaules radīšanu."
2. Zinātnē / terminoloģijā:
- "Šīs idejas ģenēze meklējama 19. gadsimta filozofijā."
- "Vulkāna ģenēze ir sarežģīts ģeoloģisks process."
3. Mākslā / kultūrā:
- "Filma atklāj varoņa personības ģenēzi – notikumus, kas viņu veidoja."
4. Ikdienas lietojumā (pārnestā nozīmē):
- "Šī projekta ģenēze bija vienkārša saruna kafejnīcā."
Sinonīmi: izcelsme, rašanās, sākums, pamats, cilme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.