ģenerālgubernators
"Ģenerālgubernators" ir augstākās pakāpes valsts pārstāvis koloniālajā vai okupētajā teritorijā, kas pilda gan militārās, gan civilās varas funkcijas. Šis amats vēsturiski saistīts ar lielu autonomiju un tiešu pārvaldi noteiktā reģionā valdnieka vai centrālās valdības vārdā.
Īss skaidrojums:
Tas ir augstākais administratīvais un militārais vadītājs lielā teritorijā (piemēram, province, kolonija), kas pārvalda reģionu kā pārstāvis centrālās varas.
Piemēri:
1. Krievijas Impērijas laikā (līdz 1917. gadam)
Piemēram, Somijas ģenerālgubernators pārvaldīja Somijas lielkņazisti kā cara tiešais pārstāvis.
2. Britu impērijas kontekstā
Indijas ģenerālgubernators (vēlāk – vicekaralis) bija augstākā vara Britu Indijā, kontrolējot administratīvos, militāros un politiskos jautājumus.
3. Otrā pasaules kara laikā
Vācijas ieceltie ģenerālgubernatori okupētajās teritorijās (piemēram, Polijā) pārvaldīja reģionus ar diktatoriālu varu.
Mūsdienās šis termins reti lietots, jo koloniālās pārvaldes formas ir mainījušās, bet vēsturiski tas apzīmēja personu ar ļoti plašām pilnvarām pakļautā reģionā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.