ģeopolitika
Ģeopolitika ir zinātne, kas pēta valstu un citu politisko vēstītāju darbību, lēmumus un mijiedarbību, ņemot vērā to ģeogrāfisko novietojumu, resursus, klimatu un fiziskos apstākļus. Tās mērķis ir saprast, kā telpiskie faktori ietekmē politisko varu, drošību un starptautiskās attiecības.
Galvenās idejas:
- Zeme, okeāni, ceļi, enerģijas avoti un robežas nosaka valstu iespējas un ierobežojumus.
- Kontrolējot stratēģiskas teritorijas (piem., šaurumus, kalnus), valstis iegūst ietekmi.
- Resursu (nafta, ūdens, retie metāli) pieejamība bieži veido konfliktus vai alianses.
Piemēri:
1. Ukrainas karš (2022–pašlaik)
Krievijas iebrukums Ukrainā daļēji motivēts ar ģeopolitiskiem faktoriem: kontroli pār melnās jūras piekrasti, lauksaimniecības zemēm un gāzes vadiem, kā arī vēlmi novērst NATO paplašināšanos uz austrumiem.
2. Dienvidķīnas jūras strīdi
Vairākas valstis (Ķīna, Filipīnas, Vjetnama u.c.) strīdas par salām un ūdens teritorijām Dienvidķīnas jūrā, kur krustojas svarīgi jūras tirdzniecības ceļi un atrodas naftas/gāzes atradnes.
3. Suecas kanāla nozīme
Kanāls Ēģiptē savieno Vidusjūru ar Sarkanā jūru, īsinot jūras ceļus no Eiropas uz Āziju. Tā bloķēšana (piem., 2021. gadā kuģa “Ever Given” avārijā) rada globālu piegāžu ķēdes krīzi, parādot tā ģeopolitisko nozīmi.
4. Arktikas sacensības
Klimata pārmaiņu dēļ atkustošie Arktikas ledāji atver jaunus jūras ceļus un piekļuvi resursiem. Krievija, Kanāda, ASV un citas valstis aktīvi pieprasa teritorijas reģionā, lai nodrošinātu savas intereses.
Ģeopolitika palīdz izprast, kāpēc valstis rīkojas noteiktā veidā, un prognozēt konfliktu vai sadarbības iespējas, balstoties uz fiziskajiem apstākļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.