granda

"Granda" latviešu valodā ir vīriešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē cilvēku, kurš ir tēva vai mātes tēvs (t.i., vecāku vecāks vīrieša dzimumā).

Īsumā: vectēvs.

Piemēri lietojumā:
1. "Mans granda stāsta interesantus stāstus par savu jaunību."
(Mans vectēvs stāsta interesantus stāstus par savu jaunību.)

2. "Granda ar mazbērnu kopā lasa grāmatu."
(Vectēvs ar mazbērnu kopā lasa grāmatu.)

3. "Mēs apciemojām grandu laukos."
(Mēs apciemojām vectēvu laukos.)

Piezīme: Vārds "granda" ir sarunvalodas, ģimenes lietojumam tuva forma, bet oficiālā valodā biežāk lieto "vectēvs". Lietvārds "granda" ir vienskaitlī; daudzskaitlī – "grandi" (piemēram, "abi grandi").

Įrašas
Paaiškinimas	"Granda" latviešu valodā ir vīriešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē cilvēku, kurš ir tēva vai mātes tēvs (t.i., vecāku vecāks vīrieša dzimumā). Īsumā: vectēvs. Piemēri lietojumā: 1. "Mans granda stāsta interesantus stāstus par savu jaunību." (Mans vectēvs stāsta interesantus stāstus par savu jaunību.) 2. "Granda ar mazbērnu kopā lasa grāmatu." (Vectēvs ar mazbērnu kopā lasa grāmatu.) 3. "Mēs apciemojām grandu laukos." (Mēs apciemojām vectēvu laukos.) Piezīme: Vārds "granda" ir sarunvalodas, ģimenes lietojumam tuva forma, bet oficiālā valodā biežāk lieto "vectēvs". Lietvārds "granda" ir vienskaitlī; daudzskaitlī – "grandi" (piemēram, "abi grandi").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.