granātkoks
"Granātkoks" ir latviešu valodā lietots termins, kas apzīmē lielgabalu vai artilērijas ierīci, kas paredzēta granātu vai šāviņu raidīšanai. Vārds ir veidots no divām sastāvdaļām:
- "granāta" (šāviņš ar sprādzienlādīti)
- "koks" (šajā kontekstā vēsturiski var attiekties uz lielgabala stobra vai ierīces "stumbru", kā arhaisks apzīmējums).
Īsumā: Granātkoks = lielgabals / artilērijas lielgabals (vēsturisks vai tēlains termins).
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta sākumā kājnieku vienības tika atbalstītas ar vairākiem granātkokiem, kas spēja šaut pāri ienaidnieka nocietinājumiem."
2. Tēlainā/metafōriskā nozīmē (mūsdienās reti lietots):
"Dzejnieks metaforiski raksturoja pilsētas skaņas kā granātkoku rībienu, kas atgādināja karu."
3. Apgabalos ar dialektisko lietojumu (piemēram, Latgalē):
"Vecais tēvs stāstīja, kā frontes līnijā dzirdēja granātkoku šāvienu riteni."
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā biežāk lieto termini "lielgabals", "artilērija" vai "haubica", bet "granātkoks" saglabājies folklorā, vēstures aprakstos vai reģionālajās izteiksmēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.