grābējs
"Grābējs" nozīme:
Tas ir cilvēks vai būtne, kas rāpj, zagļo, atņem ar varu vai uzbrūk, lai paņemtu kaut ko (bieži vien fiziski). Vārds nereti lietots ar negatīvu nokrāsu — apzīmē zagli, laupītāju, vardarbīgu paņēmēju.
Piemēri:
1. Vēsturiski/kontekstā par laupīšanu:
"Viduslaikos ceļotājiem bija jābīstas no meža grābējiem."
"Karavadonis tika atzīts par mantas grābēju, jo izlaupīja iekarotās pilsētas."
2. Pārnestā nozīmē (cilvēks, kas mantkārīgi rīkojas):
"Viņš tika nosaukts par zemes grābēju, jo nepamatoti pievienoja kaimiņa zemes gabalu savam."
"Politiķis tika apvainots par valsts līdzekļu grābēju."
3. Dabas kontekstā (par dzīvniekiem):
"Lapsa ir izveicīgs olu grābējs."
"Jūras grābēji bieži uzbrūk vājākām zivīm."
Sinonīmi: zaglis, laupītājs, mantkārīgais, pārzaglis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.