"Godbijīgs" ir arhaisms, kas latviešu valodā apzīmē dievbijīgu, reliģiozu, dievam paklausīgu cilvēku. Tas vēsturiski tika lietots, lai raksturotu personu, kas dzīvo saskaņā ar reliģiskiem principiem, izturas ar godbijību pret dievišķo un ievēro morāles normas.
Piemēri:
1. Senajos tekstos:
"Viņš bija pazīstams kā godbijīgs vīrs, kas vienmēr palīdzēja nabagiem un regulāri apmeklēja baznīcu."
2. Mūsdienu lietojumā (reti):
"Vecmāmiņa vēl šodien dzīvo pēc godbijīgiem principiem – vienmēr pateicīga un pacietīga."
Piezīme: Mūsdienu latviešu valodā biežāk lieto vārdus "dievbijīgs", "reliģiozs" vai "ticīgs". "Godbijīgs" galvenokārt sastopams klasiskajā literatūrā, vēstures aprakstos vai reliģiskos kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.