garkāta
"Garkāta" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē augstu, smailu cepuri (parasti no ādas, ar atloku), ko tradicionāli valkājuši vairāku Austrumeiropas un Centrālāzijas tautu pārstāvji, piemēram, kazahi, kirgīzi, mongoļi, kā arī dažu Krievijas tautu (piemēram, burjāti) vīrieši.
Galvenās īpašības:
- Parasti ir no ādas (bieži vien no astra, lāča, vilnas).
- Augsta, cilindriska vai koniska forma.
- Bieži vien ar atloku, ko var nolaist, lai pasargātu ausis un kaklu no aukstuma.
- Tradicionāli rotāta ar ornamentiem vai dzīvnieku apmales.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/apģērba konteksts:
"Senajos laikos burjātu vīrieši ziemā valkāja siltas garkātas, kas tos pasargāja no bargajiem Sibīrijas vējiem."
2. Kultūras aprakstā:
"Tautas svētkos dejotāji bija tērpušies tradicionālajos tērpos – rotātās kleitas, jostas un garkātas."
3. Mūsdienu lietojums (kā simbols):
"Mongoļu cīkstonis uz arēnas parādījās ar tradicionālo garkātu, uzsverot savu sakni ar kultūru."
Papildus informācija:
Šis vārds latviešu valodā ir aizgūts no krievu valodas (горката), kas savukārt cēlies no turku valodu grupas (piemēram, kirgīzu "калпак" — cepure). Dažreiz latviešu valodā lieto arī terminu "kalpaks" vai "austrumu cepure", lai apzīmētu līdzīgu galvassegu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.