gargalvis
"Gargalvis" ir latviešu valodas dialektālisms, kas apzīmē stipru, nepārtrauktu smieklu — tādu, kas liek cilvēkam smieties līdz asarām, sāpēm vēderā vai pat līdz elpas trūkumam. Tas ir tuvs literārajam "gargalot", bet izsaka intensīvāku, nevaldāmu smiešanos.
Piemēri lietojumā:
1. Bērni skatījās komēdiju un pēc brīža jau bija pilnīgā gargalvī.
2. Viņa stāsts bija tik jocīgs, ka visi viesi iekrita gargalvī un nevarēja apstāties.
3. Kad viņš ieraudzīja kaķa grimasas, viņu pārņēma gargalvis un smējās kā neprātīgs.
Sinonīmi: nevaldāmi smieklis, smiešanās līdz asarām, "smejas kā neprātīgs".
Piezīme: Vārds biežāk sastopams sarunvalodā vai folklorā, nevis oficiālajos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.