garastains
"Garastains" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas ir garīgi attīstīts, ar augstām morālām un garīgām īpašībām — piemēram, gudrs, pašapzinīgs, ar dziļu iekšējo pasauli, pacietīgs vai ar augstu garīgo kultūru.
Īss skaidrojums:
Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu cilvēku, kas pārsniedz ikdienišķās vērtības, meklējot dziļāku jēgu, patiesību vai garīgo pilnību.
Piemēri lietojumā:
1. Raksturojumā:
"Viņš bija patiesi garastains cilvēks — vienmēr meklēja atbildes uz dzīves lielajiem jautājumiem un vadījās pēc sirdsapziņas."
2. Salīdzinājumā:
"Mākslinieka darbos bija jūtama garastaina dziļuma, kas aizkustināja katru skatītāju."
3. Filozofiskā kontekstā:
"Senajās kultūrās garastainība tika vērtēta augstāk nekā materiālais bagātība."
Sinonīmi: garīgi bagāts, gudrs, dvēselīgs, morāli augsts.
Pretstatā: materiālistisks, virspusējs, garīgi nabadzīgs.
Vārds cēlies no saknes "gars" (garīgais, dvēsele) un bieži sastopams literatūrā, filozofijā vai reliģiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.