fragmentārisms
Fragmentārisms (no latīņu fragmentum — "fragments, daļa") ir mākslas, literatūras vai domāšanas virziens, kurā pasaule tiek attēlota kā atsevišķu fragmentu kopums, nevis kā veselums ar skaidru sakarību un loģiku. Tas uzsver pārtraukumus, nesavienojamību un daudzveidību, bieži vien atspoguļojot modernās vai postmodernās sabiedrības sajūtu par haosu un identitātes fragmentēšanos.
Galvenās iezīmes:
- Veselības trūkums, pārrāvumi.
- Atsevišķu daļu (fragmentu) uzsvars.
- Bieži lietota montāžas tehnika.
- Var izpausties formā vai saturā.
Piemēri:
1. Literatūrā:
Džeimsa Džoisa romāns "Uliss", kur dažādi stili, valodas un domas fragmenti radīti, lai atspoguļotu cilvēka apziņas plūsmu un pilsētas haotisko realitāti.
2. Mākslā:
Kubisms (piemēram, Pabalo Pikaso gleznas), kur objekti tiek "sadalīti" ģeometriskos fragmentos un attēloti no vairākiem skatu punktiem vienlaikus.
3. Kino:
Filmas ar nelineāru sižetu (piemēram, Kventina Tarantīna "Bīstamie garīgie"), kur stāsts tiek sadalīts fragmentos, kas ne vienmēr seko hronoloģiskai secībai.
4. Mūzikā:
Dažas eksperimentālās kompozīcijas, kur fragmentēti skaņu vai melodiju elementi tiek apvienoti, neradot tradicionālu harmonisku veselumu.
5. Sabiedrībā:
Daudzu sociālo mediju lietotāju pieredze — informācijas plūsma sastāv no īsiem, nesavienotiem ziņu, attēlu un video fragmentiem, kas rada fragmentētu realitātes uztveri.
Fragmentārisms bieži tiek saistīts ar postmodernismu, kurš apstrīd "lielos stāstus" un sistēmas, pasaulē redzot daudzveidību un nepilnību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.