filmofonogrāfs
"Filmofonogrāfs" ir ierakstu aparāts, kas vienlaikus fiksē gan skaņu, gan attēlu (kino un fonogrāfa kombinācija). Tas bija vēsturisks termins, ko lietoja, lai apzīmētu ierīces, kas veidoja agrīnās audio-vizuālās ierakstus (piemēram, pirmskino tehnoloģijas).
Īsumā:
Tas ir audio-vizuālās ierakstīšanas priekštecis, kas apvienoja kameru un skaņas ieraksta mehānismu vienā ierīcē.
Piemēri:
1. Edisona kinetofonogrāfs (1895) – viens no pirmajiem mēģinājumiem sinhronizēt skaņu ar kino attēlu, izmantojot atsevišķu fonogrāfu, kas darbojās līdzās filmas projektoram.
2. Gaumont hronofons (1902) – Franču sistēma, kas uzlaboja sinhronizāciju, izmantojot mehānisku saikni starp projektoru un skaņas atskaņotāju.
3. "Talkies" (skaņu filmu) agrīnās ierīces – 1920. gadu tehnoloģijas, kas attīstījās no filmofonogrāfa principiem, lai radītu pilnvērtīgas skaņu filmas.
Vēsturiskais konteksts:
Termins tagad lietots reti, jo mūsdienās šīs tehnoloģijas ir attīstījušās digitālajos audio-vizuālajos formātos. Tas atspoguļo pārejas posmu no klusā kino uz skaņas filmām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.