Fetišizācija ir pārspīlēta, neracionāla vai kultūriski noteikta piesaiste vai piešķiršana īpašas nozīmes kādam objektam, īpašībai vai konceptam, kas parasti nav tik nozīmīgs pats par sevi.
Galvenās nozīmes:
1. Sociāli ekonomiskā (K. Marksa teorijā) – preču vai naudas pārvēršana par mistisku, patstāvīgu spēku, aizmirstot cilvēku darbu aiz tām.
2. Psiholoģiskā/sekšuālā – seksuāla pievilkšanās pretmetiem (piemēram, apavi, mati, speciāla apģērba veida), kas kļūst par obligātu priekšnoteikumu uzbudinājumam.
3. Kultūras/sabiedrības kontekstā – noteiktu ideju, simbolu vai praksu pacelšana līdz absolūtam, nerakstot to reālo ietekmi vai nozīmi.
Piemēri:
1. Preču fetišizācija – Zīmolu somu vai telefonu uztvere kā sociālā statusa un laimes avota, nevis funkcionāla priekšmeta.
2. Ķermeņa fetišizācija – noteiktu ķermeņa daļu (piemēram, kājas, lūpas) vai ideālu (tieviens, muskuļi) kultūrais uzsvars kā "pilnības" mērītājs.
3. Vēstures fetišizācija – pagātnes notikumu vai periodu (piemēram, "senie laiki") idealizēšana, aizmirstot to reālās problēmas.
4. Tehnoloģiju fetišizācija – jaunākās tehnikas uzskatīšana par automātisku risinājumu jebkurai sociālai vai personīgai problēmai.
Fetišizācija bieži slēp aiz sevis sociālas attiecības, stereotipus vai komercintereses, padarot objektu "neiedomājami vērtīgu" ārpus tā reālā konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.