Fantasmagorija (no grieķu: φάντασμα — "parādība" un ἀγορεύω — "runāt") ir:
1. Burvju laternas izrāde ar spoku un biedējošu tēlu projicēšanu, kas bija populāra 18.–19. gadsimtā.
2. Pārnestā nozīmē — nepārskatāma, mākoņaina vai iluzoriska parādību virkne; fantastisks, nereāls skats vai atmosfēra.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta sākumā Rīgas teātros bieži rādīja fantasmagorijas — tumšās telpās pēkšņi parādījās spoku silueti, radot šausmu sajūtu."
2. Mākslas/mītu apraksts:
"Filmas "Spoku mednieki" dīvainā fantasmagorija — pelēku ēnu, pārvērtību un mistisku gaismu jūklis — atgādināja sapni."
3. Sociālas parādības metafora:
"Tirdzniecības centra Ziemassvētku dekorācijas: mirgojošu gaismu, plastmasas sniegpārsliņu un mākslīgo eglīšu fantasmagorija."
Sinonīmi: ilūziju virkne, māņu izrāde, halucinācija, mirāža.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.