fanfara
Fanfara ir īss, skaļš un triumfāls tauru (vai citu pūšamo instrumentu) signāls, kas parasti pavada svarīgus notikumus, uzbrūk uzmanību vai svinīgi pasludina kāda ierašanos.
Galvenās nozīmes:
1. Mūzikā — īss, spožs un ceremonials tauru signāls.
2. Pārnestā nozīmē — uzsvērts, teatrāls uzsākums vai paziņojums, kas vērsts uz publisku uzmanību.
Piemēri lietojumam:
1. Burtiskā nozīme (mūzika):
- Uzvarētāju ienākšanu pavadīja skanīga fanfara.
- Karaliskās fanfaras atskanēja pils vārtu atvēršanas brīdī.
2. Pārnestā nozīme (teatrāls uzsākums):
- Jaunā produkta prezentācija sākās ar patiesu mediju fanfaru.
- Viņa runu uzņēma nevis ar fanfarām, bet ar klusu aplausu palīdzību.
Etimoloģija: Vārds cēlies no itāļu valodas ( fanfara ), kas, iespējams, imitē skaņu (onomatopēja) vai arī no arābu valodas. Latviešu valodā lietots kopš 19. gadsimta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.