faķīrs
"Faķīrs" nozīme:
Faķīrs (arābu: فقير — "nabags") ir islāma, īpaši sufisma, askēts vai garīgais meklētājs, kurš atsakās no materiālajām vērtēm, lai pilnībā veltītos Dieva kalpošanai. Bieži asociējas ar askētismu, garīgām praksēm un pārdabiskām spējām.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski/religiāzi:
"Senais faķīrs pavadīja dienas nabadzībā un lūgšanā, meklējot garīgo pilnību."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Pēc bankrota viņš dzīvoja kā faķīrs — bez naudas un īpašumiem."
3. Kultūras kontekstā (piemēram, indiešu folklorā):
"Leģendās faķīriem bieži piedēvē spējas veikt brīnumus."
Saistītie jēdzieni:
- Dervišs — līdzīgs islāma askēts, bieži saistīts ar mistiskiem deju rituāliem.
- Jogs — indiešu garīgās prakses pārstāvis (nedrīkst pilnībā jaukt, bet funkcionāli līdzīgs).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.