"Ēverģēlis" (no grieķu valodas: εὐαγγέλιον — "labas ziņas") ir termins, kas galvenokārt lietots kristietībā, un tas apzīmē:
1. Bībeles Jaunās Derības daļu, kas satur stāstus par Jēzus Kristus dzīvi, mācībām, brīnumiem, nāvi un augšāmcelšanos.
Četri kanoniskie evaņģēļi: Mata, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijs.
2. Pašu kristīgo mācību par pestīšanu caur Jēzu — t.i., "labās ziņas" par Dieva žēlastību un mūsu glābšanu.
Piemēri lietojumam:
1. Bībeles kontekstā:
"Mācītājs šodien sludināja vēsti no Lūkas evaņģēlija."
(Norāde uz konkrētu Bībeles grāmatu.)
2. Mācību/ziņas nozīmē:
"Viņa runa bija kā ēverģēlis izmisušajiem — atnesa cerību un mieru."
(Metaforiski: "glābjošas, gandarījošas ziņas".)
3. Kultūras kontekstā:
"Dziesmu svētku galvenā tēma bija ēverģēlija vēsts par mīlestību un piedošanu."
(Atsauce uz kristīgo vēsti mūzikā/vārdos.)
Īsāk: Ēverģēlis = (1) četri Bībeles stāsti par Jēzu, (2) kristīgā mācība par "labajām ziņām" par glābšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.