ezermaliete
"Ezermaliete" ir latviešu tautasdziesmās bieži sastopams diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds, kas apzīmē jaunu meiteni, jaunavu vai meitu — bieži vien ar nokrāsu skaistuma, jaunības, maigu un dailu meiteni.
Tas ir veidots no pamatvārda "meita" (meita, meitene), pievienojot mazinošās piedēkļus "-er-" un "-l-", kā arī galotni "-iete", kas kopā rada ļoti maigu, mīļu un poētisku izteicienu.
Piemēri no tautasdziesmām (folkloras):
1. "Es izaugu kā ezermaliete, / Ziedēju kā rozīte."
(Nozīme: Es uzaugu kā jauna, skaista meitene, ziedēju kā rozes zieds.)
2. "Lec, saulīte, agri rītā, / Lai mostas ezermalietes."
(Nozīme: Lec, saulīte, agri no rīta, lai mostas jaunās meitenes.)
3. "Ezermalietes gredzenīši / Ziedēja kā āboliņi."
(Apraksta jauno meiteņu pulciņu, kas zied kā puķes.)
Mūsdienās:
Vārds "ezermaliete" mūsdienu sarunvalodā lietots ļoti reti, bet tas saglabājas folklorā, dzejā un literatūrā kā poētisks un arhaisks apzīmējums jaunai meitenei, bieži ar saistību ar dabu, nevainību un skaistumu.
Īsumā: Ezermaliete = jauna, skaista meitene (folkloras kontekstā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.