epoha
"Epocha" nozīme īsumā:
Tas ir laika posms, kas iezīmējas ar kādu nozīmīgu notikumu, pārmaiņu vai īpašu pazīmi, kas atšķir to no iepriekšējiem periodiem. Bieži lietots vēsturē, zinātnē, kultūrā vai tehnoloģijās, lai apzīmētu noteiktu ēru.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturē:
"Renesanses epocha Eiropā atnesa milzīgu progresu mākslā un zinātnē."
"Aukstā kara epocha beidzās ar Berlīnes mūra sabrukšanu."
2. Zinātnē/tehnoloģijā:
"Digitālā epocha ir radījusi revolucionāras pārmaiņas komunikācijā."
"Šī atklājuma iesākusi jaunu epohu medicīnā."
3. Personīgā nozīmē:
"Studiju gadi manā dzīvē bija vesela epocha — laiks, kad daudz ko iemācījos."
Sinonīmi: periods, ēra, laikmets, posms.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.