epigrāfika
Epigrāfika ir vēstures palīgzinātne, kas pēta uz cietām virsmām (akmens, metāls, koka u.c.) saglabājušos uzrakstus (epigrāfiskos pieminekļus). Tās mērķis ir atšifrēt, interpretēt un datēt šos uzrakstus, kas sniedz tiešu informāciju par pagātnes sabiedrībām, kultūru, valodām un notikumiem.
Galvenās nozares:
- Uzraksti uz pieminekļiem, kapsētām, ēkām.
- Monētu, zīmogu, karuļu uzraksti.
- Graffiti (piem., sienu uzraksti senajā Romā).
Piemēri:
1. Romas impērijas miljārži – akmens stabu uzraksti ar attālumiem un imperatora vārdiem.
2. Rosetas akmens – trīsvalodu uzrakts (ģipšu, demotiskā, grieķu), kas palīdzēja atšifrēt ēģiptiešu hieroglifus.
3. Senās Grieķijas vāzu uzraksti – īsi teksti par meistariem, īpašniekiem vai mītiskiem sižetiem.
4. Viduslaiku baznīcu uzraksti – pieminekļu epitāfijas, veltījumi celtniekiem.
5. Maiju kalendāra akmens – uzraksti par astronomiju un valdniekiem.
Epigrāfika ir būtisks avots senvēstures un arheoloģijas pētniecībā, jo uzraksti bieži ir tieši un neveidoti liecības par pagātni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.