epigonisms
"Epigonisms" (latviski "epigonisms" vai "epigonisms") nozīmē mākslas, literatūras vai domāšanas veidu, kas ir atvasināts, imitatīvs un bez oriģinālas radošās dzīslas. Tas attiecas uz darbiem, kas vienkārši atkārto agrāku meistaru idejas vai stilu, neieviešot jaunas, patstāvīgas vērtības.
Īsumā: Epigonisms ir bezspēcīga imitācija, kurā sekotāji ("epigoni") kopē lielu priekšgājēju, bet nevar sasniegt viņu dziļumu vai oriģinalitāti.
Piemēri:
1. Literatūrā
Pēc Homera "Iliadas" un "Odisejas" daudzi senie grieķu dzejnieki rakstīja heroiskus eposus tieši tādos pašos sižeta klišejos un valodas līdzekļos, bet bez Homera episkā mēroga un dzīvības.
2. Mūzikā
Pēc Beethovena nāves daudzi 19. gadsimta komponisti mēģināja rakstīt simfonijas viņa stilā, taču tās bieži vien bija tikai tehniski pareizas, bet bez emocionālā iekustinātāja un jaunrades.
3. Mākslā
Renesanses laikmeta gleznotāju (piemēram, Rafaela) skolnieku darbi, kas mehāniski atkārtoja meistara kompozīcijas un tehniku, bet bez viņa izjūtas un individualitātes.
4. Mūsdienu kontekstā
Grāmatas vai filmas, kas acīmredzami mēģina atkārtot kāda populāra autora veiksmīgo formulu (piemēram, fantāzijas sērijas pēc Tolkīna parauga), bet piedzīvo neveiksmi, jo trūkst oriģināla stāsta vai dziļuma.
Sinonīmi latviski: imitācija, sekotājisms, atdarināšana (negatīvā nozīmē), bezspēcīga atkārtošana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.