epigonisks
"Epigonisks" (angļu: epigonic, no grieķu: ἐπίγονος — "pēctecis") ir īpašības vārds, kas raksturo mākslas, literatūras vai domas darbu, kas ir atdarinājums, sekas vai vāja imitācija agrāka, oriģinālāka meistara vai perioda darbiem. Tas bieži satur negatīvu nokrāsu, norādot uz trūkstošu oriģinalitāti, radošumu un neatkarību.
Īsumā:
Epigonisks = atdarinošs, neoriģināls, sekas, bez patiesas radošās dzīles.
Piemēri lietojumā:
1. Literatūrā:
"Viņa dzeja tika kritizēta kā epigonisks mēģinājums atdarināt Raina stilu, bez dzīves un personīgā skatījuma."
2. Mākslā:
"19. gadsimta beigu glezniecība dažkārt tiek uzskatīta par epigonisku, jo tā atkārtoja renesanses meistaru motīvus, neieviešot jaunas idejas."
3. Mūzikā:
"Daudzi komponisti pēc Vāgnera tika saukti par epigoniskiem, jo viņu darbos bija pārāk daudz ietekmes, bet pārāk maz pašu radošās enerģijas."
Sinonīmi: atdarinošs, imitatīvs, sekas, neoriģināls.
Pretējās jēdzieni: oriģināls, inovatīvs, jaunradīgs, pionierisks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.