elektrovadītspēja
"Elektrovadītspēja" ir vielas spēja vadīt elektrisko strāvu. Tas ir fizikāls lielums, kas parāda, cik labi materiāls ļauj brīvajiem elektriskajiem lādiņnesējiem (piemēram, elektroniem vai joniem) pārvietoties.
Galvenās nozīmes:
1. Metāli (piemēram, varš, sudrabs) — ļoti augsta elektrovadītspēja (daudz brīvo elektronu).
2. Izolatori (piemēram, stikls, gumija) — ļoti zema elektrovadītspēja (gandrīz nav brīvo lādiņnesēju).
3. Vadītspēja šķīdumos (piemēram, sāls ūdenī) — notiek jonu kustības dēļ.
Piemēri:
1. Vara vads — izmanto elektroinstalācijā, jo vara augstā elektrovadītspēja ļauj efektīvi pārnest strāvu ar minimāliem zudumiem.
2. Destilēts ūdens — slikts vadītājs (zema elektrovadītspēja), bet, pievienojot tai sāli, elektrovadītspēja ievērojami palielinās, jo veidojas brīvie joni.
3. Pusvadītāji (piemēram, silīcijs) — to elektrovadītspēja ir starp metāliem un izolatoriem, un to var kontrolēt (piemēram, elektronikā).
Mērvienība: Sīmenses uz metru (S/m).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.