elasticitāte
Elasticitāte ekonomikā raksturo viena mainīgā lieluma (piem., pieprasījuma) jutīgumu pret cita mainīgā lieluma (piem., cenas) izmaiņām. To mēra procentuālās izmaiņas attiecībā.
Galvenie veidi un piemēri:
1. Pieprasījuma cenu elasticitāte
Mēra, kā mainās pieprasījuma daudzums, mainoties cenai.
Piemērs: Ja ābolu cena pieaug par 10%, un pirkumu apjoms samazinās par 5%, elasticitāte ir -0,5 (neelastīgs pieprasījums).
2. Pieprasījuma ienākumu elasticitāte
Mēra pieprasījuma reakciju uz ienākumu izmaiņām.
Piemērs: Ja ienākumi pieaug par 8%, un automašīnu pirkumi palielinās par 12%, elasticitāte ir 1,5 (elastīgs pieprasījums).
3. Piedāvājuma cenu elasticitāte
Mēra, kā mainās piedāvātais daudzums, mainoties cenai.
Piemērs: Ja kviešu cena pieaug par 20%, un ražotāji palielina piedāvājumu par 10%, elasticitāte ir 0,5 (neelastīgs piedāvājums).
Interpretācija:
- Elastīgs (>1): Daudzums mainās vairāk nekā cena/ienākumi.
- Neelastīgs (<1): Daudzums mainās mazāk nekā cena/ienākumi.
- Vienības elasticitāte (=1): Procentuālās izmaiņas ir vienādas.
Praktisks pielietojums:
Elasticitāte palīdz uzņēmumiem noteikt cenas, valdībai – nodokļu politiku, un prognozēt tirgus reakcijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.