Ektoģenēze (no grieķu valodas: ektos — 'ārpusē' un genesis — 'izcelšanās, rašanās') ir bioloģisks process, kurā organisms vai tā daļa attīstās ārpus ķermeņa vai dabiskās videkļa vietas. Tas var attiekties uz:
1. Embriju attīstību ārpus mātes ķermeņa (piemēram, olu dēšana un attīstība ārpusē, kā tas notiek putniem, rāpuļiem vai daudziem bezmugurkaulniekiem).
2. Simbiozes formas, kur viena organisma attīstība notiek uz otras organisma virsmas vai ārējā vidē, bet ciešā mijiedarbībā ar to.
3. Mākslīgos apstākļos (in vitro) — piemēram, embriju audzēšana laboratorijā.
Piemēri:
1. Putnu olas — embrijs attīstās ārpus mātes ķermeņa, olā, kas atrodas ārējā vidē.
2. Kukaiņu kūniņas — daudzu kukaiņu (piemēram, tauriņu) kūniņas attīstās ārpus barotāja organisma, piemēram, uz augu lapām vai zemē.
3. In vitro fertilizācija (IVF) — cilvēka embrija apaugļošana un agrīnās attīstības stadijas notiek laboratorijas traukā, pirms tas tiek ievietots dzemdē.
Termins reti lietots ikdienas valodā, bet specifisks bioloģijas, embrioloģijas un ekoloģijas kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.