ekosēze
"Ekosēze" ir bioloģijas un ekoloģijas termins, kas apzīmē ekosistēmas funkcionālās vienības — tās ir bioloģiskas kopienas (biocenozes) un to apdzīvotās vides (biotopa) savstarpēji saistīta un funkcionāla veselība. Vienkāršāk sakot, ekosēze = biocenoze + biotops.
Galvenās īpašības:
1. Pašregulācija — ekosēze spēj uzturēt līdzsvaru.
2. Materiālu un enerģijas apritē — notiek barības ķēdes, oglekļa cikls u.c.
3. Atkarība no abiotiskiem faktoriem (klimats, augsne, ūdens).
Piemēri:
1. Meža ekosēze
- Biocenoze: koki, krūmi, dzīvnieki, sēnes, mikroorganismi.
- Biotops: augsne, gaisa temperatūra, mitrums, gaisma.
- Savstarpējās attiecības: putni izplatīk sēklas, sēnēs sadala organisko vielu.
2. Ezeru ekosēze
- Biocenoze: zivis, augi, plankton, kukaiņi.
- Biotops: ūdens ķīmiskais sastāvs, temperatūra, gultne.
- Savstarpējās attiecības: zivis barojas ar planktonu, augi satur ūdeni skābekli.
3. Pļavas ekosēze
- Biocenoze: zāles, puķes, kukaiņi, grauzēji.
- Biotops: augsnes veids, nokrišņi, saules gaisma.
- Savstarpējās attiecības: kukaiņi apputeksnē augus, grauzēji kontrolē augu daudzumu.
Svarīgi: Ekosēze var būt jebkura mēroga — no neliela dīķa līdz visai Zemes biosfērai. Tās stabilitāti bieži traucē cilvēka darbība (piem., mežizstrāde, piesārņojums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.