dzimtzemniece
"Dzimtzemniece" ir vēsturisks termins, kas apzīmē dzimtbūšanas sistēmā esošu sievieti — zemnieku, kas bija piekārtas kādas muižas īpašnieka (muižnieka) varai un bez tā atļaujas nevarēja brīvi pamest dzimto vietu vai mainīt savu dzīvesveidu.
Īsumā:
Dzimtzemniece = sieviete dzimtās (pakļautības) stāvoklī, kas strādāja muižas zemē un pakļāvās muižnieka varai.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"19. gadsimta sākumā dzimtzemniece Katrīna bija spiesta strādāt muižas laukos trīs dienas nedēļā kā savas nodevas daļu."
2. Salīdzinoši/metaforiski:
"Mūsdienās dažreiz metaforiski saka, ka viņa jūtas kā dzimtzemniece savā darbā, jo ir pilnībā atkarīga no darba devēja un nevar mainīt dzīvi."
Vēsturiskais konteksts:
Dzimtbūšana Latvijas teritorijā pastāvēja līdz 19. gadsimta vidum (atcelta 1817. gadā Kurzemē, 1819. gadā Vidzemē, 1861. gadā Latgalē). Dzimtzemnieces, tāpat kā vīrieši, bija pakļautas corvée (bāru dienu) sistēmai, maksāja nodevas un bija ierobežotas savās tiesībās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.