"Dzimtskungs" ir vēsturisks latviešu termins, kas apzīmēja zemes īpašnieku (muižnieku), kurš piederēja pie augstākās sabiedriskās šķiras un pārvaldīja dzimtas mantoto īpašumu (dzimtmuižu). Tas bieži tika lietots līdzvērtīgi vārdam "muižnieks" vai "zemes saimnieks", uzsverot aristokrātisko izcelsmi un mantojuma tiesības uz zemi.
Piemēri lietojumā:
1. "Vecais dzimtskungs bija pazīstams ar savu godīgību pret saviem zemniekiem."
(Šeit "dzimtskungs" norāda uz muižas īpašnieku ar ilgstošu ģimenes tradīciju.)
2. "Dzimtskunga pils bija reģiona kultūras un politiskās dzīves centrs."
(Rāda, ka personai piederēja liela muiža ar vēsturisku nozīmi.)
Vēsturiskais konteksts:
Termins bija izplatīts līdz 19./20. gadsimtam, īpaši saistībā ar Vidzemes un Kurzemes muižu sistēmu. Mūsdienās vārds lietots reti, galvenokārt vēsturiskos tekstos vai metaforiski, lai apzīmētu cilvēku ar senām ģimenes tradīcijām un ietekmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.