dzimtnomniece
"Dzimtnomniece" ir vēsturisks termins, kas apzīmē sieviešu dzimtnieku — sievieti, kas pieder pie dzimtas (cilts) un dzimtas zemes īpašnieku kārtas senajā latviešu sabiedrībā (apmēram līdz 13. gadsimtam). Vīriešu analogs ir "dzimtnieks".
Īsumā:
Dzimtnomniece = brīva, mantojuma tiesības un sociālu statusu piederīga sieviete no latviešu zemgaļu, sēļu vai latgaļu augstākās kārtas.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"Pēc senām tradīcijām dzimtnomniece varēja mantot īpašumu un piedalīties saimnieciskās lietās, kas tolaik bija neparasti daudzās Eiropas kultūrās."
2. Mūsdienu lietojumā (alegoriski):
"Viņa jūtas kā dzimtnomniece savā mājā — pārvalda saimniecību ar lepnumu un rūpēm."
3. Literatūrā:
"Tā bija stiprā un gudrā dzimtnomniece, kas aizstāvēja savu sētu no iebrucējiem."
Piezīme: Šis vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt vēsturiskos tekstos vai metaforiski, lai uzsvērtu sievietes saikni ar dzimteni, tradīcijām vai neatkarību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.