"Dzimtmuiža" ir vēsturisks termins Latvijā un citās Baltijas reģiona valstīs, kas apzīmē muižu ar dzimtcilvēkiem (dzimtbūrjiem). Tas nozīmē, ka muižas īpašniekam (muižniekam) piederēja ne tikai zeme un ēkas, bet arī zemnieki, kas bija piespiesti tur strādāt bez brīvības pārvietoties vai mainīt saimnieku.
Īsumā: Dzimtmuiža = muiža, kurā strādā dzimtbūrji (verdziski pakļauti zemnieki).
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts: Pirms dzimtsaistību atcelšanas Kurzemes un Vidzemes guberņās (19. gadsimta sākumā), lielākā daļa muižu bija tieši dzimtmuižas. Piemēram, "Jumpravmuiža" vai "Mežotnes muiža" savulaik varēja būt dzimtmuižas.
2. Mūsdienās: Šis vārds lietots vēstures aprakstos, piemēram: "Tēvs stāstīja, ka mūsu senči strādāja dzimtmuižā kā kalpi, līdz dzimtbūrniecību atcēla 1817. gadā Vidzemē."
Svarīgi: Dzimtmuiža atšķiras no parastas muižas ar brīvi nolīgtiem strādniekiem – tajā darbojās dzimtbūrniecības sistēma, kurā zemnieki bija pieķerti konkrētai muižai un tās īpašniekam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.