dzejiskums
"Dzejiskums" nozīmē poētisku raksturu, izteiksmes veidu, kas raksturīgs dzejai — tas ir valodas, tēla vai situācijas īpašums, kas rada daiļrunīgu, emocionāli bagātu, bieži vien metaforisku vai simbolisku iespaidu, pat ja tas nav tieši no dzejoļa.
Īsumā: dzejiskums = poētiskums, daiļrunīgums, māksliniecisks izteiksmīgums.
Piemēri lietojumam:
1. Tekstā:
"Viņas vēstule bija pārsteidzoši dzejiska — vienkāršas lietas aprakstīja kā brīnumus."
(Tekstā ir poētisks skatījums, tēlainība.)
2. Dabas aprakstā:
"Vakara krēsla dzejiskums aizrāva gleznotāju."
(Daba rada poētisku, iespaidīgu noskaņu.)
3. Mūzikā vai mākslā:
"Šī dziesma ar savām maigajām melodijām un tēlainiem vārdiem pilna dzejiskuma."
(Mākslas darbā ir poētiska izteiksme.)
4. Ikdienas situācijā:
"Viņš pat par lietu spēja runāt dzejiski — tā kļuva par dzīves alegoriju."
(Parasta lieta tiek pateikta daiļrunīgi, ar dziļāku nozīmi.)
Atšķirība no "dzeja":
- "Dzeja" ir konkrēts literatūras žanrs (dzejoļi).
- "Dzejiskums" ir īpašība, kas var būt ne tikai dzejā, bet arī prozā, mākslā, pat ikdienas sarunā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.