"Drupatains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko nelīdzenu, raupju, ar nelielām izciļņām vai nelīdzenumiem (piemēram, kā āda, virsma vai materiāls).
To bieži lieto, lai raksturotu virsmu, kura nav gluda, bet arī ne ļoti rupja — drusku "rupjāka par parasto".
Piemēri lietojumam:
1. Par ādu:
"Pēc darba viņa plaukstas bija drupatainas no rīkiem."
(T.i., plaukstas kļuvušas raupjas, nedaudz saburzītas.)
2. Par virsmu:
"Šī akmens plāksne ir drupataina, tāpēc uz tās labi nostājas."
(Akmens virsma ir nelīdzena, ar nelieliem izciļņiem.)
3. Par materiālu:
"Vecā grāmatai drupatainās vāki atgādināja laiku, kad papīrs tika ražots citādi."
(Grāmatas vāki ir raupji, ar taustāmu nelīdzenumu.)
Sinonīmi: raupjš, nelīdzens, strupains (dažos kontekstos).
Pretējais: gluds, maigs, līdzens.
Vārds "drupatains" cēlies no latviešu vārda "drupa" (sīks izciļņs, nelīdzenums).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.