doms
"Doms" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē:
1. Augstākā vara, pārvalde, valdīšana (no latīņu dominium – "valdīšana, vara").
Piemēri:
- "Karaļa doms pār zemi ilga daudzus gadus."
- "Senajā Romā imperatora doms bija neierobežots."
2. Teritorija, zemes īpašums, mantojums (vēsturiski – feodāla saimniecība vai muiža).
Piemēri:
- "Veca muižnieka doms stiepās līdz pat meža malai."
- "Viņš mantroja plašu doms ar pils un tīrumiem."
3. Reliģiskā nozīme: Dieva valstība, debesu valstība (kristietībā).
Piemēri:
- "Lūgšnā minēts 'nāc Tava valstība' (latīniski: adveniat regnum tuum), kas tulkojums var būt arī kā 'Tavs doms'."
- "Mūžīgais doms ir ticīgo mērķis."
Īsāk: "Doms" nozīmē valdīšanu, varu vai īpašumu/teritoriju, atkarībā no konteksta.
Mūsdienās vārds lietots reti, galvenokārt vēsturiskos, literāros vai reliģiskos tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.