domna
"Domna" ir senāks vai dialektisks sieviešu vārds latviešu valodā, kas cēlies no krievu vārda домна (domna) — tas savukārt ir saīsināta forma no госпожа (gospoža), kas nozīmē "kundze", "saime", "namatēva sieva" vai "augstas sociālas stāvokļa sieviete".
Īsumā:
"Domna" vēsturiski lietots, lai apzīmētu kundzi, namatēva sievu vai turīgu saimnieci lauku vidē. Mūsdienās vārds ir reti lietots, saglabājies folklorā, dialektos vai kā personvārds.
Piemēri lietojumā:
1. Kā apzīmējums sievietei ar autoritāti:
"Viņa bija visas mājas domna — visi viņu klausīja."
(Nozīmē: viņa bija mājas saimniece/ vadītāja.)
2. Folklora/ dialekts:
"Tā teica vecā domna no nākamās sādžas."
(Nozīmē: vecā kundze/ sieviete no ciema.)
3. Kā personvārds (reti):
"Domna bija pazīstama visā pagastā kā gudra un laipna sieviete."
(Šeit "Domna" lietots kā sieviešu vārds.)
Piezīme:
Mūsdienu latviešu valodā biežāk lietojami "kundze", "saimniece" vai "mājas saimniece". "Domna" var sastapt senākos tekstos, tautasdziesmās vai reģionālajos runas veidos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.