Dispersija (statistikā) nozīmē datu izkliedes mēru — tas parāda, cik ļoti vērtības atšķiras no vidējās vērtības (vidējā).
Īsumā:
- Augsta dispersija — dati ir plaši izkliedēti.
- Zema dispersija — dati ir koncentrēti ap vidējo.
Formula (visbiežāk izmantotā — izlases dispersija):
\[
s^2 = \frac{\sum (x_i - \bar{x})^2}{n-1}
\]
kur \(x_i\) — atsevišķas vērtības, \(\bar{x}\) — vidējais, \(n\) — vērtību skaits.
Piemēri:
1. Temperatūras mērījumi divās pilsētās
- Pilsēta A: 18°, 19°, 20°, 21°, 22° (vidēji 20°)
- Pilsēta B: 10°, 15°, 20°, 25°, 30° (vidēji 20°)
Atšķirība: Pilsētai B dispersija ir lielāka, jo temperatūras svārstības ir plašākas.
2. Studentu atzīmes divās grupās
- Grupa X: 7, 8, 8, 9, 9 (vidēji 8.2)
- Grupa Y: 4, 6, 8, 10, 10 (vidēji 7.6)
Secinājums: Grupai Y dispersija ir augstāka — atzīmes ir daudz atšķirīgākas.
3. Ikgadējie ienākumi
- Persona A: 20 000, 21 000, 22 000 eiro (stabili)
- Persona B: 10 000, 25 000, 30 000 eiro (mainīgi)
Personai B dispersija ir lielāka, kas liecina par lielāku finansiālo nestabilitāti.
Lietojums praksē:
Dispersiju izmanto, lai novērtētu riska līmeni (piemēram, investīcijās), datu kvalitāti vai procesa noturību (ražošanā, eksperimentos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.