dimorfisms
Dimorfisms (no grieķu valodas: di — "divi", morphē — "forma") nozīmē divu atšķirīgu formu pastāvēšanu vienā un tajā pašā organisma sugā. Tas parasti izpaužas kā atšķirības starp dzimumiem, attīstības stadijām vai indivīdu grupām.
Galvenie veidi:
1. Dzimumdimorfisms — atšķirības starp tēviņiem un mātītēm:
- Pāvs: tēviņam ir krāsains, liels aste, mātīte — pelēcīga.
- Lauva: tēviņam ir krēpes, mātītei — nav.
- Cilvēks: vidēji vīrieši ir garāki, muskuļotāki nekā sievietes.
2. Sezonālais dimorfisms — izskata maiņa atkarībā no gadalaika:
- Ziemeļbriedis: vasarā — brūns, ziemā — pelēks/balts.
- Arktiskā lapsa: ziemā — balta, vasarā — brūna.
3. Kāpuru/pieaugušo dimorfisms — atšķirības starp jaunības un pieauguša posmu:
- Tārpiņš (kāpurs) un taurenis (pieaugušais).
- Kurkuļa kāpurs un beznukle.
Cits piemērs:
- Augos: dažās sugās ir atšķirīgas ziedu formas uz viena auga vai atsevišķi tēviņu/mātīšu augi (piemēram, ķirbis).
Dimorfisms bieži saistīts ar dzimumu atlasi, aizsardzību vai pielāgošanos videi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.