"Dievvārdniece" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē dievību vai dievišķību slavinošu sievieti — piemēram, dzejnieci, dziedātāju vai citu personu, kas cildina dievības vai reliģiskus ideālus.
Tas ir veidots no vārdiem "dievs" + "vārds" + sieviešu dzimtes galotne "-niece" (līdzīgi kā "dziesminiece", "teicēja").
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/poētisks konteksts:
"Viduslaiku hronikās minēta kā dievvārdniece, kas sacerēja slavas dziesmas dieviem."
2. Mūsdienu lietojums (alegoriski):
"Mūsu laiku dievvārdniece — tā ir mūsu draudzes dziedātāja, kas ar skaņām cilda ticību."
Piezīme: Vārds galvenokārt sastopams dzejā, reliģiskos tekstos vai vēstures aprakstos, nevis ikdienas sarunvalodā.
Līdzīga nozīme ir vārdam "dievvārdnieks" vīriešu dzimtē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.